Teoloģisko tikumu nozīme (kas tas ir, jēdziens un definīcija)

Kas ir teoloģiskie tikumi:

Kristietībā teoloģiskos tikumus sauc par vērtību un attieksmju kopumu, kas cilvēkam dod iespēju tuvināties Dievam un saistīties ar viņu. Teoloģisko tikumu ievērošana mudina izmantot kardinālos tikumus , kuriem tie viens otru papildina.

Tas ir balstīts uz otro apustuļa Pētera vēstuli: “Kopā ar viņiem viņš mums ir devis vislielākos un vērtīgākos solījumus, lai viņi varētu piedalīties dievišķajā dabā” (2. Pētera 1, 4).

No kristīgās teoloģijas viedokļa teoloģiskos tikumus iedvesmo cilvēka izpratne no Svētā Gara, kas ļauj cilvēkiem rīkoties kā “Dieva bērniem”.

Teoloģijas tikumi tika apkopoti St Paul I korintiešiem: "Vārdu sakot, tur ir tagad trīs lietas: ticība, tad cerība un labdarības, bet lielākā no tām ir mīlestība" (1. Korintiešiem 13, 13).

Tas būtu viens no pirmajiem teoloģiskajiem formulējumiem teoloģisko tikumu dibināšanas un aktivizēšanas raksturā kristīgajā pieredzē.

Ticība

Ticība ir ticība Dievam un uzticēšanās viņa atklāsmei. Tāpēc tas prasa garīgo atvēršanu, kas nepieciešama, lai varētu atpazīt Dieva izpausmes ikdienas dzīvē un ticīgo kopienā, tas ir, Baznīcā.

Katoliskās Baznīcas Katehisms definē ticību kā "teoloģiskās saskaņā ar kuru mēs ticam Dievam, un visu, ko Viņš ir teicis, un atklāja" (1814 pants).

Kā ticības apliecinājums atklātajai patiesībai ticība mudina uz konkrētu rīcību saskaņā ar Dieva iedvesmotajiem garīgajiem principiem un motivē to atklāti apliecināt, tas ir, to liecināt un izplatīt.

Ceru

Ticība ieaudzina cerību. Cerība ir pārliecināta gaidīšana noteikta horizonta piepildījumā, kas kristīgās teoloģijas gadījumā attiecas uz Jēzus apsolījumu izpildi: debesu valstību un mūžīgo dzīvi, saskaņā ar kuru kristietis vada sevi garīgi.

Katoliskās Baznīcas Katehisms saka, ka cerība "atbilst tiekšanos uz laimi, ko Dievs ar katra cilvēka sirdī" (1818 pants).

Cerība, ko atdzīvina ticība, ļauj cilvēkam apņemties veikt izmaiņas, kas nepieciešamas, lai izveidotu Dieva valstību, kā arī atrast jēgu darbā, izturēt grūtības un pacietīgi gaidīt.

Labdarība

Labdarība (mīlestība) ir kristīgās sirds centrs. Tajā ticība un cerība ir pilnībā izteikta, un tāpēc tā pasūta un formulē visus tikumus.

Labdarība (mīlestība) tiek definēta kā tikums, kas ļauj cilvēkiem mīlēt Dievu pāri visām lietām un šīs saites vārdā mīlēt citus kā sevi. Tās augļi ir prieks, miers un žēlsirdība.

Tas atbilst pamata bauslim, ko Jēzus paziņo saviem apustuļiem: “Es dodu jums jaunu bausli: mīliet viens otru. Tāpat kā es esmu tevi mīlējis, mīli arī viens otru ”(Jāņa 13:34).

Apustulim Svētajam Pāvilam labdarība ir vissvarīgākais no teoloģiskajiem tikumiem, kā redzams nākamajā pantā: "Pat ja es izdalītu visas manas lietas, lai pabarotu nabadzīgos un atdevu savu ķermeni liesmām, ja man nav mīlestības man tas ir bezjēdzīgi ”(1. Korintiešiem 13, 3).

Skatīt arī:

• Labdarība, žēlsirdība.