Neatjaunojamo resursu nozīme (kas tie ir, jēdziens un definīcija)

Kas ir neatjaunojamie resursi:

Neatjaunojamie resursi, kas pazīstami arī kā izsmeļami resursi, ir tie, kas dabā pastāv ierobežotā daudzumā. Daži neatjaunojamo resursu piemēri ir nafta, minerāli, metāli, dabasgāze, kā arī citi produkti, kas iegūti no fosilā kurināmā, piemēram, benzīns vai dīzeļdegviela.

Neatjaunojamie resursi tiek patērēti straujāk, salīdzinot ar laiku, kāds tiem ir dabā, tas ir, to veidošanās process var aizņemt miljoniem gadu, un to izmantošana noved pie to avota pazušanas, kas noved pie noteikti resursi.

Neatjaunojamie resursi kā tādi ir tādi, kurus nevar reģenerēt vai ražot ar lielāku ātrumu nekā to patēriņš, jo daba tos nespēj reģenerēt tik ātri, cik ļoti prasa cilvēki.

Šajā ziņā neatjaunojamie resursi nedod iespēju to ilgtspējībai. Tomēr ir ieteikumi, kas ļauj atlikt citu dabas resursu izzušanu, proti:

• Izstrādājiet citus neizsmeļamus elektriskos mehānismus, piemēram, vēja un saules enerģiju.Izmantojiet neatjaunojamus resursus kā izejvielu avotu, lai nodrošinātu lielāku vides ilgtspējību.

Neatjaunojamie un atjaunojamie resursi

Dabas resursus klasificē kā neatjaunojamus un atjaunojamus resursus. Tā kā atjaunojamie resursi ir tie, kas nav noplicināti, tie dabiski atjaunojas ar ātrumu, kas ir lielāks par ātrumu, kādu tie patērē cilvēki.

Šajā ziņā ūdeni, vēju, ūdeni, ģeotermisko enerģiju un biodegvielu var uzskatīt par atjaunojamiem resursiem.

Skatiet arī rakstu Atjaunojamie resursi.

Neatjaunojami resursi un neizsmeļami resursi

Neizsmeļamie resursi, kā norāda tā nosaukums, netiek iztērēti neatkarīgi no produktīvo darbību apjoma, ko cilvēks veic ar resursiem. Daži no tiem ir: vējš, saules gaisma, jūra, viļņu enerģija utt.