Pielūgšanas brīvības nozīme (kas tā ir, jēdziens un definīcija)

Kas ir pielūgsmes brīvība:

Pielūgšanas brīvība vai reliģiskā brīvība tiek saprasta kā pilsoņu tiesības izvēlēties savu ticības sistēmu vai nu reliģisku, vai ne, kā arī tiesības publiski paust ticību bez tā, ka tas būtu diskriminācijas, vajāšanas, iebiedēšanas, vardarbības iemesls, cietums vai nāve.

Šīs tiesības nozīmē arī subjekta spējas neizpaust nekādu reliģiju vai garīgu pārliecību. Šādi saprotot, pielūgšanas brīvība ir neatņemamas tiesības, kā noteikts 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR).

Pielūgšanas brīvības iesvētīšana ir sasniegums attiecībā uz pagātnes režīmu reliģiskās iecietības pasludināšanu, kas nozīmē, ka diez vai ir pieļaujams to pastāvēšana, kamēr nav publisku vai prozelitizējošu demonstrāciju, kā arī ikreiz, kad notiek pakļaušanās politiskajām institūcijām.

Reliģijas brīvība tiek garantēta lielākajā daļā demokrātisko valstu neatkarīgi no tā, vai tās ir konfesionālas valstis, vai nav. Kā piemēru dažām konfesionālām valstīm, kurām ir pielūgsmes brīvība, mēs varam norādīt: Kostariku, Angliju, Maltu, Grieķiju, Islandi, Dāniju un Monako.

Tomēr ne visas konfesionālās valstis tolerē citas reliģijas, tāpēc pilsoņiem ir jāpakļaujas oficiālajai ticībai cietumā vai pat nāvē.

Dažas valstis, kurās satrauc reliģiskās vajāšanas, ir: Saūda Arābija, Ēģipte, Irāka, Irāna, Lībija, Maldīvija, Pakistāna, Afganistāna, Sīrija, Centrālāfrikas Republika, Nigērija, Somālija, Sudāna un Jemena.

Turklāt ideoloģisku iemeslu dēļ pielūgšanas brīvības vajāšana var notikt arī valstīs, kuras nav konfesionālas, piemēram, Ķīnā vai Ziemeļkorejā.

Pašlaik pirmā reliģiskā grupa, kas tiek vajāta, ir kristieši, kam seko musulmaņi, kurus vajā pat islāma radikālākās grupas. Trešo vietu ieņem ebreji. Hinduisti, budisti un sikhi ir arī vajāšanas upuri, īpaši Āzijas valstīs.

Skatīt arī:

• Iecietība, reliģija.