Estētikas nozīme (kas tā ir, jēdziens un definīcija)

Kas ir estētika:

Estētika ir disciplīna, kas pēta skaistuma dabu un indivīdu uztveri par to, tāpēc tā ir cieši saistīta ar mākslu.

Ar vārdu izriet no mūsdienu estētisko latīņu aestheticus , un tas no grieķu aisthetikos nozīmē "uztveri vai jutību" caur sajūtām.

Estētikai ir dažādas nozīmes atkarībā no konteksta, kurā tā tiek lietota, lai gan visa pamatā ir skaistuma uztvere.

Ikdienas kontekstā to lieto, lai atsauktos uz personas, lietas vai telpas fizisko izskatu. Piemēram: "Atkritumu tvertnes novietošana uz durvīm ietekmē fasādes estētiku."

Vārds estētisks var atsaukties arī uz higiēnu un personisko noformējumu. Piemēram: "Šis zēns ir ieguvis A estētikā: viņš vienmēr ir glīts un viņa darbi izskatās sakārtoti."

Līdz ar to arī skaistumkopšanas centrus dažreiz sauc par estētiskiem , kas ietver tādus pakalpojumus kā vaksācija, ādas kopšana, reducējošās masāžas, atjaunojošās procedūras utt.

Ir runas par kosmētisko ķirurģiju, kad tiek veikta ķirurģiska iejaukšanās, kuras mērķis ir uzlabot cilvēka fizisko izskatu.

Galvenās estētiskās vērtības ir: skaistums, līdzsvars, harmonija, traģēdija un briesmīgums.

Estētika, filozofija un māksla

Filozofijā estētika ir tā nozare, kas pēta skaistuma būtību un mākslas skaistuma, tas ir, garšas, uztveri. Kā diferencēta studiju joma, tas ir, kā disciplīna, estētika parādījās astoņpadsmitajā gadsimtā apgaismības vai apgaismības kontekstā.

Jau 1735. gadā vācu filozofs Aleksandrs Gotlijs Baumgartens (1714-1762) estētiku savā tekstā Filozofiskās pārdomas par dzejoli raksturoja kā "jutīguma un mākslas attiecību ar skaistumu zinātni".

To pašu darītu prūšu filozofs Imanuels Kants (1724-1804) savā sprieduma kritikā , norādot, ka estētika ir "filozofijas filiāle, kas pēta un pēta tīras sajūtas izcelsmi un tās izpausmi kā mākslu".

Tomēr diskusija par skaistuma dabu ir tikpat sena kā filozofija un māksla. Šī iemesla dēļ kopš Senās Grieķijas to ārstēja tādi autori kā Platons un Aristotelis. Platons teorēja par skaistumu un mākslu tādos darbos kā The Banquet un The Republic. Tajos viņš iepazīstināja ar mākslas jēdzienu kā Idejas (mimesis) atdarinājumu.

Aristotelis, kurš bija bijis Platona students, darīs to pašu tādos darbos kā Poētiskā māksla un Retorika un politika , taču viņš atstāja malā platonisko ideālismu, lai koncentrētos uz materiālo pieeju. Tieši viņš attīstīs katarses ideju.

Šie divi autori tādējādi pārstāv divas galvenās skaistumkopšanas analīzes pieejas, kas ir notikušas Rietumos. No tiem citi autori ir apsprieduši tēmu un tās nozīmi vēstures gaitā.

Starp tiem mēs varam minēt Plotinusu, Svēto Augustīnu, Svēto Tomasu Akvīnas, Leonardo Da Vinči, Renē Dekartu, Džozefu Addisonu, Šaftesberiju, Fransisko Hutčesonu, Edmundu Burku, Deividu Hjūmu, Madame de Lambert, Diderot, Lessing, Voltaire, Wolff, Gottlieb Baumgarten., Inmanuels Kants, Frīdrihs Šlēgels, Novalis, Hegels, citu starpā.

Skatīt arī:

• Katarsis.Art.