Zinātnes nozīme (kas tā ir, jēdziens un definīcija)

Kas ir zinātne:

Zinātne tiek saukta par visām zināšanām vai zināšanām, kuras veido virkne principu un likumu, kas izriet no ievērojamas informācijas un datu, kas sistemātiski strukturēti to izpratnei, novērošanas un pamatošanas.

Šajā ziņā zinātne ietver vairākas zināšanu un pētījumu jomas, kuru rezultātā tiek izstrādātas īpašas zinātniskas teorijas un metodes, pēc kurām var iegūt objektīvus un pārbaudāmus secinājumus.

Turklāt zinātne ir cieši saistīta ar eksakto zinātņu (matemātika, fizika, ķīmija, dabaszinātnes) un tehnoloģiju jomu. Tāpēc ir svarīgi zinātniski pētījumi, kuru mērķis ir radīt vai pilnveidot esošo tehnoloģiju, lai sasniegtu labāku dzīves kvalitāti.

Vārds zinātne izriet no latīņu zinātnes , kas nozīmē “zināšanas”, “zināt”.

Zinātniskā metode

Zinātniskā metode ir tehnika, ko izmanto, lai iegūtu objektīvas zināšanas par zinātnisko vērtību. Tas ir balstīts uz novērošanas, eksperimentēšanas, mērīšanas, hipotēžu demonstrēšanas, analīzes un secinājumiem par informāciju, kas ir rīcībā, lai paplašinātu vai iegūtu jaunas zināšanas, kā arī teorijas.

Tomēr ir svarīgi pieminēt, ka zinātniskā metode var atšķirties atkarībā no veicamā pētījuma veida. Piemēram, to pašu pētījumu metodi, ko izmanto zinātniskajos pētījumos, nevar piemērot sociāla rakstura pētījumiem.

Tāpēc zinātniskā metode būs mainīga atkarībā no zināšanu jomas, kurā tā tiek piemērota, jo ne visus pētījumus var veikt vienādi atkarībā no to apjoma.

Skatīt arī:

• Zinātniskā metode.Zinātnes raksturojums.

Zinātnes veidi

Zemāk ir minēti galvenie zinātnes veidi.

Sociālās zinātnes

Sociālās zinātnes ir tās, kas sistemātiski pēta sociālos un kultūras procesus, kas izriet no cilvēka darbības un tā attiecībām ar sabiedrību.

Šajā ziņā viņš sadala savu studiju jomu dažādās jomās, piemēram, antropoloģijā, socioloģijā, politikā, ekonomikā, tiesībās, vēsturē un ģeogrāfijā. Sociālās zinātnes pēta cilvēku līdzāspastāvēšanas normas un viņu sociālās organizācijas veidus.

Precīzās zinātnes

Tiešās zinātnes ir tādas, kas rada zināšanas, balstoties uz loģikas un matemātikas kvantitatīviem izteicieniem, un stingri pārbauda savas hipotēzes, pamatojoties uz eksperimentiem vai aprēķiniem.

Šajā ziņā precīzās zinātnes ir tās, kuras atzīst tikai principus, sekas un stingri pierādāmus faktus. Dažas precīzās zinātnes ir fizika, astronomija, inženierija, ķīmija un pat dažas bioloģijas vai ekonomikas nozares.

Dabaszinātnes

Dabas zinātnes ir tās, kas apraksta, sakārto un salīdzina dabas parādības, tas ir, dabas objektus un tajā notiekošos procesus, no kuriem pat var formulēt likumus un noteikumus.

Var nošķirt precīzās zinātnes (piemēram, fiziku un ķīmiju) un pārsvarā aprakstošās zinātnes (bioloģija, ieskaitot mikrobioloģiju, paleontoloģiju, ģeogrāfiju, ģeoloģiju, kristalogrāfiju utt.).

Dabaszinātņu darbības jomu galvenokārt veido pētījumi bez īpaša pielietojuma. Bioloģija, ģeoloģija vai medicīna ir daļa no dabaszinātnēm.